Dzīve pieklājīgā ģimenē krasi mainījās līdz ar vecākā dēla atgriešanos no cietuma. Skūtgalvainā noziedzniece nevienam neko sliktu nedarīja, bet piespieda katru ģimenes locekli dzīvot spriedzē, un kādu dienu, kad vecāki pameta klosteri, ieslodzītais sāka vajāt māsu korupcijas nolūkos. Viltīgajam bandītam studentu savaldzināt izrādījās viegli – viņš rudmatainajam mīļotajam tikai parādīja savu neticamo rīta erekciju un pateica pāris patīkamus vārdus par savas potences stiprumu. Meitene baidījās kaut ko pļāpāt, atbildot bijušajam ieslodzītajam, lai tas neiegrūstu viņas stingrās brilles dupsi. No bailēm telīte aizmirsa par ģimenes vērtībām un cienīgas dzīves standartiem, viņa kaut ko nomurmināja par turētā kukana lielumu un tad nervozi iesmējās, kad puisis sāka vilkt viņai nost blūzi. Nelieši caur zobiem nicinoši murmināja mazajam dažus patīkamus komplimentus, bet viņš to darīja tā, it kā runātu ar gailīti pie spaiņa, nevis ar dzimto cilvēciņu. Tiklīdz izvirtulis pieskārās meitenes krūšu kalniem, mazuļa dvēselē iestājās pavērsiens, viņa pēkšņi nereāli gribēja izdrāt savu brāli, kurš nokalpojis laiku. Tur neko nevar darīt, puiši no tā paša ogu lauka!