Protams, viņš pats saprata, ka viņas solījumiem nevajadzētu uzticēties! Tāda burvīga slampa, un varēs vairākus gadus nebāzties ar nevienu un gaidīt viņu no armijas! Bet kaut kas, ko viņš vēlējās, lai būtu patiesība! Viņas zilās acis bija tik patiesas, ka viņš vienkārši iegrima to bezdibenī! Un, kamēr viņš vēl nebija kļuvis par karavīru un kamēr viņa vēl bija tur, kamēr viņas lūpas atradās viņa sadurtajā galā, pasaule viņam nebija šķitusi tik negodīga! Un it īpaši, kad viņš uzlika viņas suņuku un no visa spēka sāka drāzties viņas glītajā, saldajā dupsi un baudīt viņas iekārīgos vaidus!