Dollija Barbara Bībjē.

Bāli rudmatainā lelle Barbara Bibjēra skrāpē bruģi uz savām graciozajām kājām, tās viņā ir tik noslīpētas, ka tajās nav ne miņas no defekta, savukārt zem kleitas var pamanīt divu divu izmēru mātes piena bumbiņu svārstības, ja ne trīs. Cālīte staigā ar izmērītu gaitu, viņai nav kur steigties, un filmēšanas laukumā, kur viņai tiek nozīmēta fotosesija, notiek pilna mēroga gatavošanās fotografēšanai. Beidzot šarmants taksis uz galamērķi, uzreiz paceļ kleitas apmali un rāda šausmīgos biezokņus starp kājām, žagars atgādina izžuvušu gadsimtu vecu mežu, kas savu zaļumu pārkrāsojis oranžos toņos. Barbaras Bibjēras mati, šķietami eiropeiski, ir neveidoti, haotiski kaunuma augšanas sarežģījumi, saburzīti bumbiņās, nekad neredzēti skūšanās piederumi. No šī šokējoši blīvā meža ārā lūkojas rozā pelmeņa, viņas dzimumorgānu lūpas ir diezgan nobružātas, it kā ģērbtuvē jaunkundze pirms filmēšanas ilgi raustījusies vai lēnām gājusi tām pretī taisni no universāla mēroga orģijas, kas ir vairāk piemērots mandas tēlam. Vispār Barbaras Bībjē puncītis ir ugunīgs ne tikai ārēji, viņas ārpuse ir karstuma pilna, iekšā jūtama karsta arteriālo asiņu pulsācija, kas zem augsta spiediena atsitas pret maksts sieniņām.