Iedegusi meitene Terēze.

Cirtainā, pufīga, iedegusi meitene Terēza nolēma nodarboties ar sportu, jo īpaši, pierauso sievieti interesēja rīta skrējieni pa akmeņainajām augstienēm, kas robežojas ar neapstrādātu mežu. Šeit gaiss ir tīrs, nav nejaušu vērotāju, no kuriem meitene kautrīgi izvairās, neviens netraucē pēc fiziskas slodzes atpūsties uz akmens un uz dažām minūtēm gūt svētlaimi vienatnē ar dabu. Lielas piena krūtis rotā skaistus krūšu oreolus, smukulītes zilās acis vērīgi raugās uz bezgala zilajām debesīm ar zemiem mākoņiem, kas izskatās kā balti vates kušķi. Dzemdē steidzīgi operē veiklie pirksti, Terēze nezina, kad vēl viņa dvēseles dziļumos bija tik iepriecināta, kad miesa no baudas trīcēja, āda svīda, un tajā pašā laikā dvēsele pacēlās pāri debesīm! Šķiet, ka šī Alpu ekstāze ir visskaistākais skats, ko vērts salīdzināt ar lavīnas sabrukumu no Everesta, dubļu straumju nolaišanos pavasarī vai akmeņainu iežu sabrukumu vulkāna, kas gatavojas izvirdumam, spēcīgu iekšējo triecienu rezultātā. Vēl dažas berzes, pāris spēcīgāki pirkstu sitieni pa dzemdi, pieskaroties klitoram un berzējot krūtis, novedīs pie skaistas sievišķīgas kulminācijas.