Francūziete Keita atgriežas mājās no ilgstoša komandējuma, meitene ir šausmīgi nepieradusi pie vecā dzīvokļa ar skatu uz ceļu, drūmā pilsētiņa atbaida ar savu pelēko atmosfēru, gribas noslēgties iekštelpās un nepamest, kamēr pienāks vasara. Taču pat mājās blondīne nebūs drošībā, jo tur ir apmetusies spēcīga, muskuļota svešiniece, kura, ieraugot klostera saimnieci, nemaz nebija pārsteigta. Pēteris daudzas dienas sēdēja tukšā dzīvoklī, gulēja uz grīdas, baudīja pa logu ielaisto svaigo gaisu un labāko skatu no loga, kādu viņš nebija redzējis vairākus gadus aiz restēm. Notiesātais arī neredzēja sievietes, tāpēc viņa erekcija ir fenomenāla, vēlme iestādīt mātīti ir fantastiska, bet viņā dzīvo kaut kas juteklisks un cilvēcisks, tas ir romantisma gars! Blondīnes Keitas pretestība spēcīgo vīrieša roku maigo pieskārienu spiedienā ir bezjēdzīga, svešinieks Pīters izrāda atturīgu pārliecību, to visu pavadot ar neskaitāmiem sirsnīgiem skūpstiem, kas svešā varā tika atņemti viņa gūsteknei. Meitene padodas, jo viņas kliedzieniem nav jēgas, turklāt mīļākais izrāda kaislību, no kuras sirds burbuļo mazās krūtīs un čukst sulā, runājot par interesi par labu seksu tukšā dzīvoklī.