Paskatieties tikai bijušās draudzenes pelēkzilajās acīs, tās ir skaistas un dziļas kā okeāns, viņas vasaras raibumi uz viņas sejas kļūst dzelteni tik mīļi, un jaunai zīdītājai mute nav norauta no manas puncītes! Viņa zīda, tur pie rokas, baidās palaist garām un tikai reizēm iztaisno savus balti krāsotos matus, bet patiesībā viņa bija sarkana, viņas incītim ir kaut kādi iedzimtie mati. Es nevaru bez asarām skatīties uz šo pēdējo minetu pirms šķiršanās, viņa ir kā sūknis, kas absorbē visu mitrumu no mana krāna savā kaklā!