Toļikam ieradums dzert degvīnu radās pēc vecāku šķiršanās. Nākamā ierašanās izrādījās visgrūtākā no iepriekšējām. Puisis gandrīz nevarēja nostāvēt kājās, gandrīz nekustināja mēli, un viņa dvēsele bija kaut kur nogurusi. Sieviete mēģināja dzērāju nolikt gulēt, taču alkoholiķi pēkšņi apciemoja iekāre pēc salauzta vecāka. Miegainā māte lūdz dēlu neaiztikt, bet viņš ir neatlaidīgs, jo nekaunīgi velk rokas uz intīmām vietām. Drīz vien cirtainā dāma iederas blakus aizaugušajam dunčam, bet kaitinošais nekaunīgais neļaus snaust. Anatolijs ar ķepām rakņājas pa sievietes ķermeni, meklējot vērtīgas bedres, kur varētu iebāzt pāksti, kas pacēlusies no erekcijas.