Avrila Suna izvēlējās pamestu vietu starp akmeņiem un mežu, ar savu kalsnu augumu apgūlās uz liela akmens, nolika dupsi saulītē, lai viņa sasildās un sauļojās. Pēkšņi mežonīgā, neapstrādātā apvidū parādās muskuļots skaists vīrietis ar cirtainiem matiem un bezgala skaistām acīm, pārsteigts par redzēto. Ekshibicionisms šādā samaitātā atklāsmē liek svešiniekam izteikt blondīnei dažus patīkamus komplimentus, par ko pārdrošniekam tiek piešķirts salds, nesavaldīgs buču uz lūpām. Viņš tika noķerts uz savas iekāres āķa, jo atstāt vientuļu meža nimfu bez apmierinājuma bez seksa ar viņu pamestā vietā nav vīrieša titula cienīga rīcība!